Kopumā parakstu vākšana par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka krievu valodu padarīt par valsts valodu, nav nesusi būtiskus pārsteigumus. Jo etniski latviskāks novads, jo mazāks ir parakstu skaits.

Jo lielāks cittautiešu īpatsvars novadā, jo lielāks ir parakstu skaits par krievu valodu. Daugavpilī par krievu valodu kā valsts valodu ir parakstījušies 44,3% pilsoņi, Zilupes novadā - 37,3%, Rēzeknes pilsētā - 36,1%. Jāatzīmē, ka visās iepriekš nosauktajās pašvaldībās „Saskaņas Centrs” guva ievērojamus panākumus 11. Saeimas vēlēšanās, un vietējie „Saskaņas Centra” deputāti atzinās, ka ir parakstījušies par krievu valodu. Savukārt latviskajos Alsungas, Nīcas un Rucavas novadā neviens neparakstījās par krievu valodu kā valsts valodu. Daudzās citās latviskās pašvaldībās parakstu skaits bija aptuveni 1% no pilsoņu skaita.

Uzmanību piesaistīja skaitlis iepretim Burtnieku novadam. Visumā latviskā novadā 4 nedēļu laikā tika savākti 20 paraksti, bet pēdējās divās dienās skaits maģiski izauga līdz vairāk kā 409 parakstiem. Vērsos pie Centrālās vēlēšanu komisijas darbiniekiem, lai rastu skaidrojumu šim fenomenam. Patiesība izrādījās gaužām vienkārša - Burtnieku novada iecirknī par krievu valodu bija parakstījušies vien 26 pilsoņi, bet novadam tika pieskaitīti savāktie paraksti Valmieras cietumā, kurš atrodas Burtnieku novadā. Valmieras cietumā ir parakstījušies 385 pilsoņi, kuri izcieš sodu ieslodzījuma vietā, jeb 70,6% no visiem pilsoņiem, kuri atrodas minētajā ieslodzījuma vietā. Tas ievērojami pārsniedz jebkuru krievu valodas atbalstītāju bastionu brīvībā.

Vēl skarbāka aina paveras aplūkojot citus cietumus. Piemēram, Iļģuciema cietumā parakstīties par divvalodību aizgājuši 92,9% ieslodzīto pilsoņu, Daugavgrīvas cietumā - 85,6%, Jelgavas cietumā – 77,7%, Jēkabpils cietumā – 76%, Brasas cietumā – 66,8%, Vecumnieku cietumā – 66%, Centrālcietumā – 66,5%, Olaines cietumā – 57,7%, Šķirotavas cietumā – 47%, Liepājas – 36,8%. Lai gan parakstīšanos par krievu valodu kā valsts valodu ieslodzījuma vietās var skaidrot ar ieslodzījuma laika īsināšanu, tomēr īpaši augstā aktivitāte norāda uz daudz būtiskāku problēmu. Ir zināms, ka Latvijas cietumos nepilsoņu ir aptuveni 30% no visiem ieslodzītajiem. Ir zināms, ka par krievu valodu kā otro valsts valodu ir parakstījušies aptuveni 70% no iedzīvotājiem. Rodas jautājums - kāda ir Latvijas noziedznieku etniskā struktūra, ja tik liels īpatsvars no pilsoņiem ieslodzījuma vietās ir parakstījies par divvalodību? Ja piesummējam klāt nepilsoņus, kuri atrodas Latvijas cietumos, tad cittautiešu īpatsvars varētu pārsniegt iepriekš mediju vidē figurējošo skaitli - 75%.

Bijušais ieslodzītais V. Lindermans ir spējis uzrunāt savu auditoriju, kuri atrodas Latvijas cietumos. Varam tikai spriest, ka N. Ušakovs un J. Urbanovičs ar paziņojumu, ka referendumā balsos par krievu valodu vēlas iegūt labvēlību no krievu valodas dedzīgākiem atbalstītājiem – noziedzniekiem.

Tuvojošais referendums par Satversmes grozījumiem būs nākamais solis, lai no jauna mēģinātu izveidot krievisku Latviju.

Jānis Dombrava